Priekuļi
Cēsis
Piektdiena
    15. novembris 2019.
Vārda diena šodien: Leopolds, Undīne un Unda
Rīt: Banga un Glorija
Elektroniskais žurnāls

Kontakti

Jaunumi

 » Meklēt!

 » Interesanti

Pasākumi

Uzņemšana

Mācības

Metodiskās izstrādnes

Pieaugušo izglītība

Audzēkņiem

Stundu saraksts

Karjera

Darbinieki

Sports

Pašdarbība

Bibliotēka

Sporta bāze

Dienesta viesnīca

Nolikumi

Pārskati

Projekti

Iepirkumi

Sludinājumi

Absolventi

Vēsture

Lapas karte

JAUNUMS - no arhīva [ Izdrukai ]
« Atpakaļ
  Svarīgi, lai būtu kāda aizraušanāsPrese
13.maijs 2016.

 Sarunā par dzīvi. Trīs Priekuļu tehnikuma puiši - Madars Švēde (no labās), Oskars Zorģis un Jānis Aigars - spriež par savu un citu jauniešu ikdienu un sapņiem. Foto: Māris BuholcsDRUVA / Liene Lote Grizāne

Tik bieži runājam par jauniešiem, kurus nekas neinteresē un kuri brīvo laiku pavada, klīstot pa pilsētas ielām, ballējoties un nedarot neko ievērības cienīgu.

Trīs Priekuļu tehnikuma audzēkņi – Madars Švēde, Oskars Zorģis un Jānis Aigars - dalās domās par jauniešiem aktuālām problēmām, brīvā laika pavadīšanu un pašdisciplīnu.



- Vai visi trīs dzīvojat Priekuļos dienesta viesnīcā?

Madars: - Jā, es dzīvoju, un tas ir visai traki. Tie, kuri jebkad dzīvojuši kopmītnēs, zina, ko nozīmē pārtikas vai naudas deficīts. Tāpat zina to, ko nozīmē, ka istabas vai kopmītņu biedrs apēd tavu pēdējo pārtiku (smejas). Pie daudz kā var kojās pierast, bet pie tā, ka otrs apēd tavu pārtiku, nekādi nevar pierast. Dzīvoju istabiņā ar vienu džeku, ar kuru mani salika kopā. Mēs sadzīvojam labi.

Oskars: - Arī es dzīvoju kopmītnēs, arī es ar savu pārinieku saprotos labi. Tiesa gan, dažreiz, kad vēlu vakarā vai naktī skyp(ā) sāk sazināties ar savu draudzeni, viņš krīt uz nerviem.

Jānis: - Sākumā bija jocīgi, bet lielākoties jau pierod un istabas biedri viens otru respektē. Ja galīgi nesaskan, var nomainīt istabiņu.

Madars: - Lielākoties pierod. Tieši tāpat kā attiecībās. Tur jau arī ar laiku viss nostājas savās vietās.

- Braucot no mājas uz kopmītnēm, ko jūs ņemat līdzi?

Madars: - Daudz zeķu.

Oskars: - Jā, zeķu vajag daudz. Arī pārtiku istabas biedram.

- Vai ir viegli atnākt uz citu vietu un pierast pie dažādām aktivitātēm, pasākumiem un brīvā laika pavadīšanas, kas varbūt Siguldā, Smiltenē vai Dikļos ir citādas?

Oskars: - Protams, ka ir citādi nekā mājās, turklāt esam puiši no dažādām Latvijas vietām. Priecājos, ka Priekuļu tehnikumā ir stadions, arī trenažieru zāle. Sports jauniešiem ir svarīgs.

Jānis: - Dažreiz, ja liekas, ka Priekuļos nav, ko darīt, braucam uz Cēsīm. Tāpat ar kursabiedriem kaut ko pasākam.

Oskars: - Ar draugiem aizbraucam līdz Gaujmalai desas uzcept.

- Kas ir jūsu brīvā laika aizraušanās šeit vai mājās?

Madars: - Man ir mocis, un es aizraujos ar motosportu. Uzturoties Priekuļos, trenēju fizisko sagatavotību. Kad esmu mājās, dodos uz kādām trasēm ar moci. Ar motosportu nodarbojos jau septiņus gadus, esmu braucis arī sacensībās, bet tas prasa finanses. Kādu laiku nebraucu, tagad atkal cenšos nokļūt apritē. Man ir dārgs hobijs, bet sponsorus tādām lietām atrast mūsdienās grūti. Vasarā strādāju, pelnu naudu, ko ieguldīt motociklā.

Oskars: - Es arī apmēram septiņus gadus spēlēju bungas. Tagad esmu ”Dikļu” orķestrī. Šķiet, tētis mani pamudināja pievērsties mūzikai, jo viņš pats bija ar mūziku saistīts. Piekrītu viedoklim, ka būtiski, lai būtu kaut kāds hobijs. Tas dod iespēju satikties ar dažādiem cilvēkiem, aizpildīt brīvo laiku. Un man patīk. Iespējams, kādreiz varētu spēlēt kādā grupā. Būt mūziķim būtu skaisti! Tehnikumā neesam domājuši par grupas dibināšanu, bet varbūt vēlāk varētu! Laiks rādīs.

- Varbūt nevajag gaidīt. Ir jau forši, ka meitenes jūt līdzi, varēsiet koncertus sniegt tehnikumā.

Oskars: - Te meiteņu maz. Būs jābrauc koncertturnejās.

Jānis: - Es jau no bērna kājas eju tēvam līdzi medībās. Jau mazāks būdams, sāku iet dzinējos. Tagad domāju par šaušanas eksāmena nokārtošanu. Vēlētos būt mednieks. Tas man liekas aizraujoši, lai gan jāteic, ka manas dzimtās vietas medību kolektīva biedru vidējais vecums ir gana liels. Jaunieši nenāk, un pat nezinu, kādēļ tas tā. Brīžiem šķiet, ka jauniešiem nekas neinteresē un grūti viņus ar kaut ko aizraut. Priecājos, ka man tā nav. Līdzīgi kā Madars, arī es braucu ar moci. Tā arī ir mana sirdslieta.

Oskars: - Daudzi jaunieši aizraujas ar alkoholu un tusiņiem. Viņus nekas vairāk neinteresē.

Madars: - Meitenes vēl interesē. Bet kādēļ neinteresē nopietnākas lietas? Grūti pateikt. Varbūt ģimenē nav bijis pienācīgas uzmanības. Domāju, bērns jāieinteresē jau no mazotnes. Vēl svarīgāk tas ir pusaudža gados. Protams, tas nereti no vecākiem prasa finanses, brīvo laiku, bet droši vien šādam paraugam un laikam jābūt. Man patiešām grūti saprast jauniešus, kuri nepabeidz pat 9. klasi. Viņi paliek uz vietas laukos, iet strādāt mežā. Es viņus nesaprotu. Man ir savi sapņi un mērķi, kurus vēlos sasniegt.

Pavisam drīz beigsies mācību gads. Kādi plāni vasarai?

Oskars: - Strādāšu savā saimniecībā un došos arī piepelnīties pie kaimiņa. Gribas nopelnīt.

Jānis: - Man ir līdzīgi. Vēlos vasarā strādāt un nopelnīt naudu. Tas jauniešiem ir svarīgi.

Madars: Šī ir viena no jauniešu aktualitātēm. Darbs, pieredzes iegūšana, un, protams, iespēja nopelnī kabatas naudu. Jauniešiem negribas prasīt naudu tikai vecākiem. Pagaidām vēl nav runas par pieredzi, bet patiešām par iespēju nopelnīt naudu, tādēļ varam darīt mazkvalificētus darbus.

- Kāds ir jūsu dzīves sapnis?

Madars: - Vēlos sasniegt virsotnes. Gribu lielisku ģimeni un dzīvot villā.

Oskars: - Man gribētos māju Maiami. Kaut kur pludmalē.

Jānis : - Es tā piezemētāk... Gribētu labu darbu. Lai nebūtu parādu. Lai man būtu ģimene. Lai es vienkārši varētu dzīvot.

Oskars: - Jā, labi atalgots darbs ir svarīgs.

Madars: - Es domāju, ka dzīvē var sasniegt daudz ko. Tikai jāvirzās uz mērķi!


« Atpakaļ
Google APPS PT
PT Wiki
LIBRO
TIMETABLE
Facebook  

Ārējās saites

Izgītības un zinātnes ministrija
Priekuļu novada dome
Cēsis
Sporta klubs AMI
Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums
Egļu gatve 9, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu nov. LV-4126. telefons/fakss 64130602. e-pasts: info@vtdt.edu.lv
Lapu veidoja un uztur
Andrejs Rampāns
2011 (2005)
Admin