Priekuļi
Ceturtdiena
    15. novembris 2018.
Vārda diena šodien: Leopolds, Undīne un Unda
Rīt: Banga un Glorija
Elektroniskais žurnāls

Kontakti

Jaunumi

 » Meklēt!

 » Interesanti

Pasākumi

Fotogalerijas

Uzņemšana

Mācības

Neklātiene

Audzēkņiem

Stundu saraksts

Karjera

Ārpus formālā izglītība

Darbinieki

Sports

Pašdarbība

Bibliotēka

Sporta bāze

Dienesta viesnīca

Nolikumi

Pārskati

Projekti

Iepirkumi

Sludinājumi

Absolventi

Vēsture

Lapas karte

JAUNUMS - no arhīva [ Izdrukai ]
« Atpakaļ
  2016. gads: arodizglītība VidzemēPrese
22.marts 2016.

Guntis Vīksna / Liesma

Ik gadus, pošoties tradicionālajām Vidzemes uzņēmēju dienām Valmierā, uz plašāku sarunu reģiona profesionālās izglītības mācību iestāžu pārstāvjus aicina LTRK Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājs Juris Sleņģis. 15.martā uz domu apmaiņu bija ieradušies četri no pieciem aicinātajiem — Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, Smiltenes tehnikuma un Alsviķu teritoriālās struktūrvienības direktors Andris Miezītis, Priekuļu tehnikuma un Ērgļu teritoriālās struktūrvienības direktora vietnieks Lauris Šķēle un Cēsu Profesionālās vidusskolas direktore Maira Apsīte. Nebija pārstāvēti vien mājinieki — Valmieras tehnikums.



JURIS SLEŅĢIS: «Profesionālās izglītības attīstībā kā centri tagad ir tehnikumi. Piemēram, Valmieras tehnikumā ieguldīti 12 miljoni eiro, izveidota tiešām laba bāze. Tomēr ir jautājumi, kuros joprojām netiekam uz priekšu, piemēram, mācību programmas, prakses vietas un sagatavoto speciālistu atbilstība darba tirgus pieprasījumam. Otra problēma Vidzemē — apmēram 30 kilometru rādiusā ir trīs centri, tehnikumi, kuros gandrīz puse mācību programmu līdzīgas. Aizvadītā gada griezumā LTRK Vidzemes reģionālā nodaļa kopā ar Vidzemes uzņēmējiem un arī vairāku pašvaldību pārstāvjiem veidojusi diskusiju par profesionālās izglītības problēmām, mums ir sagatavoti priekšlikumi — gan reģionālā, gan ministriju līmenī — par, mūsuprāt, darāmajiem darbiem. Tiesa, šis process nedaudz aizkavējies sakarā ar valdības maiņu.»

...

LAURIS ŠĶĒLE informē, ka Priekuļos budžeta grupā ir ap 600 audzēkņu, vēl ap 200 audzēkņu mācās Ērgļos, arī neklātienē: «Priekuļu tehnikums sevi pozicionē kā automehāniķu, autoelektriķu un lauksaimniecības tehnikas mehāniķu gatavotāju, arī datorsistēmas un būvniecību mācām. Joprojām Vidzemē ir pieprasījums pēc pavāriem, bet lauku īpašumu apsaimniekotāju vietā domājam par lopkopības tehniķu vai augkopības tehniķu apmācību. Tehnikuma ēkas sakārtojām iepriekšējā ERAF projektu periodā, tāpēc mums pērnais gads sanāca tāds rimts. Arī mūsu audzēkņi pērn devās ārzemju praksēs Erasmus Plus programmas ietvaros uz Portugāli un Vāciju. Neteikšu, ka mūsējie baigi raujas uz šīm ārzemju praksēm, it sevišķi grūti nokomplektēt braucienam automehāniķus. Vienkārši mūsu tehnikumā viņu apmācības kvalitāte ir tik augsta, ka pa mēnesi iekavēto panākt grūti, tāpēc tieši labākie un mācībās apzinīgākie audzēkņi atsakās braukt. Piedalāmies arī profesionālajos konkursos un jau vairākus gadus pēc kārtas esam uzvarējuši automehānikas konkursos, tāpat — jau divus gadus pēc kārtas — arī ēdināšanas pakalpojumu un datorsistēmu tehniķu konkursos Latvijā, atstājot aiz sevis gan Rīgas Tehnisko koledžu, gan Rīgas Valsts tehnikumu. Uzskatu, ka visa pamatā tomēr ir skolotājs! Var būt ļoti moderna mācību bāze, taču rezultāts būs tikai tad, ja klasei priekšā būs zinīgs skolotājs. Tāpēc profesionālajās skolās profesionālo priekšmetu skolotājiem būtu jāsaņem tāds atalgojums, kāds būtu tad, ja šo kadru izņemtu ārā no nozares, tātad būvtehniķu gatavotājam būtu jāsaņem tieši tikpat daudz, cik saņem darbu vadītājs reālā ražošanā. Nevis skolotāja likme — 460 eiro mīnus nodokļi. Tad mēs varēsim runāt par izglītības kvalitāti. Taču jaunais atalgojuma modelis visus pedagogus liek zem vienas svītras: vai tas ir sporta skolotājs, vai inženieris, kurš māca automobiļu elektroiekārtas... Tas ir ļoti nopietns jautājums, kas, manuprāt, netiek risināts jau kopš pagājušā gadsimta vidus. Līdz 2020. gadam mūsu tehnikuma attīstības plānā iezīmēti 3,5 miljoni eiro, lai uzbūvētu ēku un to aprīkotu lauksaimniecības tehnikas un automobiļu diagnostikas apmācībai. Nākotnē plānojam mācīt tehnikumā arī tādas specifiskas lietas kā auto diagnostiku, auto virsbūvju remontu un transporta līdzekļu krāsošanu.»

...

Juris Sleņģis uzteic sarunu kā ļoti vērtīgu, pārāku par daudzām iepriekšējām: «Sociālā funkcija skolās joprojām tiek saglabāta, tai pašā laikā nav tā, ka uz kādu skolu audzēkņi stāvētu rindā. Patlaban divas trešdaļas no mācību programmām katrai skolai savas, specifiskas, pārējo trešdaļu, kas pārklājas, darba gaitā vajadzētu pamainīt, lemjot par to uz vietas reģionā. Būtiska lieta, par ko jādomā, ir pedagogu darba kvalitātes un darba algu jautājums: ja gribam kvalitāti, tad mums jādabū labi speciālisti. Pedagogam jāsaņem par to, ka viņam ir atbilstoša kvalifikācija, nevis tāpat vien. Vērtīga ir arī Vidzemes Augstskolas ierosme, ka vajadzētu optimāli izmantot visas pašlaik Vidzemē izveidotās modernās mācību bāzes.»

Tik daudz no diskusijā dzirdētā. Līdz optimālam risinājumam profesionālajā izglītībā vēl tāls ceļš ejams, taču pareizais ceļš, kā meklēt kopsaucējus, manuprāt, ir tieši šādas sarunas, zinīgu jomas ekspertu prātu vētra.


« Atpakaļ

  Skaties arī https://www.facebook.com/PriekuluTehnikums
Google APPS PT
PT Wiki
LIBRO
TIMETABLE
Facebook   Twitter   draugiem.lv

Ārējās saites

Izgītības un zinātnes ministrija
Priekuļu novada dome
Cēsis
Sporta klubs AMI
Priekuļu tehnikums
Egļu gatve 9, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu nov. LV-4126. telefons/fakss 64130602. e-pasts: priekulu.tehnikums@pt.edu.lv
Lapu veidoja un uztur
Andrejs Rampāns
2011 (2005)
Admin