Priekuļi
Ērgļi
Piektdiena
    22. septembris 2017.
Vārda diena šodien: Mārica, Maigurs un Māris
Rīt: Vanda, Venija un Veneranda
Elektroniskais žurnāls

Kontakti

Jaunumi

Pasākumi

Fotogalerijas

Uzņemšana

Mācības

Neklātiene

Audzēkņiem

Stundu saraksts

Ārpus formālā izglītība

Darbinieki

Sports

Pašdarbība

Bibliotēka

Sporta bāze

Dienesta viesnīca

Nolikumi

Pārskati

Projekti

Iepirkumi

Sludinājumi

Absolventi

Vēsture

 » Muzejs

 » Atmiņu stāsti

 » Simtgade

Lapas karte

VĒSTURE [ Izdrukai ]
PJVT emblēma

Priekuļu tehnikums

•   Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumam no 2014.gada 1.febnruāra piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss un mainīts arī izglītības iestādes nosaukums uz Priekuļu tehnikums.


VPLT emblēma PRIEKUĻOS

  1910.gadā Priekuļos atvēra viengadīgus lauksaimniecības kursus agronoma Jāņa Bicka vadībā, kas bija sākums lauksaimniecības skolai Priekuļos.

  2010.gada 3.jūlijā notika Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma 100 gadu jubilejas svinības un absolventu salidojums.

  Visā 100 gadu pastāvēšanas laikā šo skolu ir beiguši vairāk kā 8600 audzēkņu. Par Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma popularitāti liecina tas, ka mūsu skolu ir beiguši simtiem absolventu, kuri nākuši no savas dzimtas divās un pat trijās paaudzēs.

  Skola ir devusi iespēju iegūt ne tikai labu profesionālo sagatavotību, bet arī iespēju nodarboties ar sportu, māksliniecisko pašdarbību, piedalīties dažādos rajona un valsts organizētajos konkursos.


•  1906.gada septembrī Rīgā notika Vidzemes lauksaimniecības biedrību pārstāvju sanāksme, kas nolēma skolas organizēšanu uzticēt tikko izveidotajai Centrālbiedrībai.

•  1908.gadā Centrālbiedrība uzsāka plašu ziedojumu vākšanu, lai iegūtu līdzekļus skolas ēkas celtniecībai un inventāra iegādei.

•  1908.gadā tika nokārtotas formalitātes zemes ieguvei skolas ēkas celtniecībai.

•  1909.gada 15.februārī pilnsapulce zemes pārņemšanu apstiprināja.

•  1909.gada 6.maijā tiek pieņemts lēmums: dibināt zemākā tipa skolu; izaudzināt labus lauksaimniekus; kurss trīsgadīgs.

•  1910.gada 20.septembrī Priekuļos atvēra viengadīgus lauksaimniecības kursus (vadītājs agronoms J. Bickis), kuru programma faktiski atbilda projektētās skolas 1.klasei, kursos mācījās 43 audzēkņi.

•  1911.gada janvārī ar toreizējā Zemkopības departamenta atļauju ziemas kursi tika pārveidoti par trīsgadīgu lauksaimniecības skolu ar krievu mācību valodu.

•  1911.gada 6.jūlijā apstiprina skolas statūtus un par tās priekšnieku (direktoru) iecēla agronomu Edgaru Zemeli.

•  1911.gada rudenī 35 no ziemas kursu beidzējiem ieskaitīja jaunizveidotās skolas 2.klasē.

•  1912.gadā pēc arhitekta Vanaga projekta sāka būvēt skolas ēku.

•  1913.gadā skolas ēku (tagad t.s. veco mācību korpusu) nodod ekspluatācijā.

Vecais mācību korpuss

•  Skola turpināja darboties arī imperiālistiskā kara apstākļos un no 1913.-1917.gadam skolu pabeidza 133 audzēkņi un neskatoties uz atsevišķiem trūkumiem, Priekuļu skola bija viena no labākajām tāda tipa lauksaimniecības mācību iestādēm Baltijas guberņās.

•  1918.gada janvārī skolēnu un strādnieku sapulce nolēma līdzšinējo reakcionāri noskaņoto skolas pārzini E.Zemeli no darba atcelt un viņa vietā iecēla skolotāju R.Balodi.

•  Skolā sāk mācīt latviešu valodu un tā kļūst par mācību valodu.

•  1919.gada 21.janvārī skolēnu, darbinieku un skolotāju kopsapulce nolēma pārveidot skolu par vidējo lauksaimniecības mācību iestādi ( četrgadīgs apmācības kurss ).

•  1919.gada februārī Zemkopības komisariāts izveidoja Priekuļu lauksaimniecības institūtu, kura sastāvā ietilpa jau minētā trīsgadīgā lauksaimniecības vidusskola, ziemas kursi pieaugušajiem, mašīnu izmēģinājumu stacija, boentomoloģijas stacija, lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacija, zemes kultūras birojs. Visus jautājumus izlēma Institūta padome, kuras pirmais priekšsēdis bija H.Celmiņš, bet vēlāk skolas pārzinis (direktors) P.Kreišmanis

•  (Kvelde).Institūts pastāv līdz 1922.gadam.

•  Priekuļu zemāka tipa lauksaimniecības skolu līdz 1921.gadam beiguši 211 audzēkņi.

•  1931.gada pārskatā minēts, ka vidusskolā galvenokārt mācās lielsaimnieku un vidējo saimnieku bērni.

•  Četrgadīgo Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu līdz 1936.gadam beiguši 399 audzēkņi.

•  1935.gadā vidusskolā ievieš piecgadīgu apmācību kursu.

•  1940.gadā skola pāriet Zemkopības Tautas komisariāta pārziņā.

•  1941.gadā uz laiku tika apstādināta vidusskolas attīstība, skolā ierīko lazareti, līdz minimumam samazināja mācību laiku.

•  Piecgadīgo Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu līdz 1944.gadam beiguši 264 audzēkņi.

•  1944.gada rudeņi vācieši Priekuļus atstāja, aizvezdami līdzi daļu inventāra, bet nepaspēja uzspridzināt ēkas.

•  1944.gadā skola atsāk darbību, bet tā tiek pārdēvēta par Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu.

•  1945.gadā notiek pirmais pēckara izlaidums, te daudz nopelnu pirmajam skolas direktoram pēc kara Jānim Ambainim.

•  Turpinās audzēkņu apmācība laukkopības nodaļā ( līdz 1953.gadam) un šo nodaļu pēckara periodā pabeidz vēl 274 audzēkņi.

•  1946.gada 1.septembrī atver lauksaimniecības mehanizācijas nodaļu.

•  1950.gadā pārtrauc audzēkņu uzņemšanu laukkopības nodaļā, tehnikumu pārdēvē par Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumu.

•  No 1950.- 1958.gadam tehnikumā pastāv arī lauksaimniecības elektrifikācijas nodaļa, pavisam apmācīti 141 audzēknis.

•  No 1953.- 1960.gadam – divgadīgo praktiķu- mehāniķu nodaļa.

•  No 1965.- 1972.gadam – lopkopības mehanizācijas un elektrifikācijas nodaļa, kuru pabeidz 50 audzēkņu.

•  1951.gadā sāk darboties neklātienes nodaļa. Apmācība pamatā notika divās tehnikuma pamata specialitātēs: lauksaimniecības mehanizācija un automobiļu tehniskā apkalpošana un remonts. Nodaļas pastāvēšanas laikā līdz 1995.gadam to absolvējuši 1619 audzēkņu.

Jaunais mācību korpuss

•  1961.gadā atver automobiļu tehniskās apkalpošanas un remonta nodaļu.

•  Turpmākajos gados līdz 1989.gadam tehnikumā apmāca tikai lauksaimniecības mehanizācijas un autotransporta speciālistus, galvenokārt lauksaimniecības ( lauku ) vajadzībām.

•  1989.gadā sāk gatavot lauksaimniecības produkcijas ražošanas speciālistus, pēc tam tos pārdēvē par lauksaimniecības speciālistiem.

•  1992.gadā uzņem audzēkņus šajā specialitātē ar vidējo izglītību un apmācību laiku 2 gadi.

•  1995.gadā tehnikums uzsāk apmācību uzņēmējdarbībā ar specializāciju agrārajā ekonomikā, uzņemot audzēkņus ar vidējo izglītību un 2 gadīgu apmācības kursu. Šajā gadā uzņemam meitenes sekretāru apmācībai, gan ar vidējo izglītību (10 mēnešu apmācība ), gan deviņgadīgo skolu absolventes 4 gadīgai apmācībai.

•  1996.gadā sadarbībā ar Vācijas Trīsdorfas apmācības centru tiek izstrādāts jauns apmācības modelis un mācību plāns uzņēmējdarbības lauksaimniecībā apmācībai ar 2 gadīgu apmācības laiku. Šajā pat gadā sāk uzņemt audzēkņus arodā – Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis ar deviņgadīgo izglītību un 4 gadīgu apmācību laiku, kā arī Eiropas savienības PHARE programmas ietvaros tiek izstrādāta pilnīgi jauna apmācības programma – Komercdarbība lauksaimniecībā, sākumā ar 5 gadīgu apmācību laiku, bet pēc profesionālās izglītības likuma pieņemšanas tas pārtop par četrgadīgu kursu.

•  1999.gada 1.septembrī tiek realizēta laikam atbilstošas specialitātes- Vides saimniecības apmācības uzsākšana, kas arī ir iespējama piedaloties Vides saimniecības ministrijai ,vācu un holandiešu speciālistiem un viņu materiālai palīdzībai.

•  2005.gada 9.jūlijā notika Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma 95 gadu jubilejas svinības.

•  2010.gada 3.jūlijā Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums svinēja 100 gadu jubileju kopš Priekuļos uzsākta lauksaimniecības speciālistu apmācība.

•  2011.gada 1.martā Ministru kabinetā apstiprināja IZM sagatavotos Ministru kabineta rīkojuma projektus par profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju, kuri paredzēja reorganizēt Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu un Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu un izveidot Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumu.

•  2011.gada 1.septembrī, reorganizējot Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu un Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu, izveidots Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums.


JĀŅMUIŽĀ

Jāņmuižā skolas pastāvēšanas 70 gados nosaukums ir mainījies 11 reizes:

•   no 2011.g. - Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums;

•   2002.g. – Jāņmuižas Profesionālā vidusskola;

•   1999.g. – Jāņmuižas arodģimnāzija;

•   1989.g. – Jāņmuižas lauksaimniecības skola;

•   1985.g. – VĻKJS 50.gadadienas 52.PTV;

•   1969.g. – VĻKJS 50.gadadienas 2.LPTS (sāk īstenot arī vidējās izglītības programmu);

•   1968.g. – VĻKJS 50.gadadienas 2.LPTS;

•   1963.g. – 2.lauku profesionāli tehniskā skola;

•   1961.g. – 2.lauksaimniecības mehanizācijas skola;

•   1954.g. – Lauksaimniecības mehanizācijas skola Nr.2;

•   1941.g. – Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas skola.

1757.gadā Jāņa muiža kā Cēsu pils muižas sastāvdaļa parādās Vidzemes muižu arklu revīziju dokumentos.

1777.gadā barons Karls Adams fon Volfs atdala Jāņa muižu no Cēsu pils muižas, nodod to mūža lietošanā sievai Regīnai. Pēc vīra nāves viņa apprecas ar Johannu fon Veisu. Pēc fon Veisa nāves muižu manto meita Emma Veisa, kura apprecas ar krievu ģenerāli Daņilovu.

1912.gadā Jāņmuižu nopērk latviešu tirgotājs Andrejs Kampe, kuru 1919.gadā nošauj boļševiki par to, ka viņš, būdams Cēsu baznīcas draudzes priekšnieks, neļāva baznīcā rīkot mītiņus. Muižas centru manto dēls Andrejs Kampe, kuru kā Latvijas ārlietu ministrijas darbinieku 1940.gadā represē.

1940.gadā Zemkopības tautas komisariāts pēc valdības rīkojuma sāka dibināt lauksaimniecības mehanizācijas skolas. Tā 1941.gada aprīlī Priekuļos tika izveidota mehanizācijas skola, kuru par mācību bāzi izmantoja Baltijas MIS, taču karš pārtrauca šo iesākto darbu. Pēc kara Priekuļu mehanizācijas skolai zemi piešķīra Jāņmuižas teritorijā un skola tika pārcelta uz Jāņmuižu. Sākumā skola gatavoja traktoristu, elektriķu un kombainieru profesijas, tie bija dažu mēnešu kursi, vēlāk jau 3-gadīgās grupas.

1969.gadā skolā ieviesa vidējo izglītību. Ar laiku skola sāka sagatavot vairākas jaunas profesijas – tika mācīti pavāri – konditori, celtnieki, traktoristi, fermu mehanizatori, slaucējas –operatores, autoremontatslēdznieki, dārzeņkopji-puķkopji. Padomju varas gados Jāņmuižas lauksaimniecības skola bija atzīta par vienu no labākajām profesionālajām skolām visā Padomju Savienībā.

JPV 2004.gadā atklāts Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas vēstures muzejs. Par muzeja izveidošanu jāpateicas ģeogrāfijas skolotājai Silvijai Čakšai. S.Čakšas interesi saistīja novadpētniecība, tuvākās apkārtnes vēsture – tika vākti materiāli par Jāņmuižas darbiniekiem, par audzēkņiem un viņu tālākajām gaitām dzīvē. Muzejā var izlasīt hronoloģiskā secībā izvietotos materiālus, kas stāsta par skolas dibināšanu, tās attīstības vēsturi, par to, kā Jāņmuižā būvēti jauni celtniecības objekti, apgūtas jaunas profesijas, kā veidojušās skolas kultūras tradīcijas, par sasniegumiem sportā, par to, kā skolā strādājuši skolotāji un meistari, nomainoties paaudzēm.

No 2014.gada 1.septembra mācības Jāņmuiža vairs nenotiek, jo viss mācību process norit tehnikuma mācību ēkās un praktisko nodarbību darbnīcās Priekuļos

Google APPS PT
PT Wiki
LIBRO
TIMETABLE
Facebook   Twitter   draugiem.lv


Ārējās saites

Izgītības un zinātnes ministrija
Priekuļu novada dome
Cēsis
Sporta klubs AMI
Priekuļu tehnikums
Egļu gatve 9, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu nov. LV-4126. telefons/fakss 64130602. e-pasts: priekulu.tehnikums@pt.edu.lv
Lapu veidoja un uztur
Andrejs Rampāns
2011 (2005)
Admin